Автор работы: Пользователь скрыл имя, 31 Мая 2013 в 23:48, реферат
Valūtas tirgus ir viens no dinamiskākajiem finanšu tirgiem, kuram raksturīgas ievērojamas svārstības. Neprofesionāli darbojoties šajā tirgū un neizmantojot mūsdienīgus risku ierobežošanas instrumentus, iespējami lieli zaudējumi. Latvijas Banka ievērojami ietekmē Latvijas valūtas tirgu, jo ir vislielākā tā dalībniece.
Vēl joprojām vārdi valūtas dīlings izraisa lietišķu civēku vidū lielu interesi. Daudziem tas saistās ar vieglu naudas peļņas iespēju. Īsumā to varētu raksturot kā naudas vienību pirkšanu un pārdošanu.To izmanto ne tikai tirdzniecības operaciju veikšanai,bet arī tīri spekulatīvā nozīmē, gūstot peļņu izmantojot valūtas kursa svārstības.
Rīgas Tehniskā universitāte
Inženierekonomikas fakultāte
Priekšmetā
MAKROEKANOMIKA
Valūtas tirgus Latvijā
II. neklātienes kurss
Ievads
Vēl joprojām vārdi valūtas dīlings izraisa lietišķu civēku vidū lielu interesi. Daudziem tas saistās ar vieglu naudas peļņas iespēju. Īsumā to varētu raksturot kā naudas vienību pirkšanu un pārdošanu.To izmanto ne tikai tirdzniecības operaciju veikšanai,bet arī tīri spekulatīvā nozīmē, gūstot peļņu izmantojot valūtas kursa svārstības.
Nosaukums dīlings cēlies no angļu vārda dealing (darījums,operācija), kas nozīmē starpbanku valūtas maiņas, depozītu, vērtspapīru u.c. darījumus, ko veic dīleri, izmantojot moderno sakaru sistēmu.
Mūsdienu valūtas tirgus pamati veidoti ap 50-60 gadiem Bretonvudas valūtas sistēmas funkcionēšanas laikā. Taču savu lielāko attīstību guva ap 70 gadiem ar straujo sakaru tehnikas attīstības sākumu. Lielākā daļa valūtas operāciju tiek veiktas no speciāli bankās izveidotām dīleru istabām.
Latvijas banku dīlinga centru 1. (dealing room) atklāšanas pirmsākumi meklējami 1992-93 gadu laikā, kad bankas pēc klientu pieptasījuma mainīja valūtas importa/eksporta norēķinu veikšanai un citām vajadzībām. Kā pirmās, kas sāka veikt šīs operācijas bija Parex Banka un Rīgas komercbanka. Tieši iekļauties pasaules starpbanku valūtas tirgū ļauj Reuter Dealing globālā kompjūtersistēma. Ar tās palīdzību iespējams dažu sekunžu laikā savienoties ar jebkuru pasaules banku, kura pievienota šai sistēmai. Starpbanku tirgū tiek veikti lieli operāciju apjomi, kur paralēli peļņas gūšanai bankas risina arī attiecīgā brī'dī nepieciešamās valūtas iegādes un likviditātes jautājumus, kā arī nodrošina valūtas aktīvu aizsardzību no riska, kas saistīts ar valūtas un procentu likmju izmaiņām. Klasiskā izpratnē dīlings ietver divus lielus operāciju virzienus:
1994-95 gadu laikā notika strauja valūtas tirgus attīstība Latvijas banku vidū. Lielās peļņas iespējas tajā iesaistīja gandrīz visas daudz maz funkcionējošās bankas. Jebkura neattīstīta valūtas tirgus operāciju ienesīgums ir daudz augstāks kā attīstītā tirgū,piedaloties daudziemdalībniekiem. Pieaugot konkurencei samazinās starpība (margin) starp valūtu pirkšanas un pārdošanas kursiem ,kas arī veido ienākuma avotu šada veida operācijās.
Darbā aplūkoti jautājumi,kas skar starpbanku valūtas tirdzniecības problēmas. Tās veido būtiskāko visu šāda veida darījumu daļu un uz to pamata tiek veiktas visu pārējo valūtas tirgus dalībnieku attiecības
Valūtas pirkšana un pārdošana Latvijā jau no valūtas tirgus izveidošanās pirmsākumiem vienmēr ir bijusi stabila, pateicoties brīvajam valūtas režīmam. Latvijas valūtas tirgus ievērojami attīstījies dažādu instrumentu lietošanas ziņā. Pēdējos gados biežāk tiek izmantoti ārpusbiržas nākotnes līgumi, ar kuru palīdzību bankas un uzņēmēji var ierobežot valūtas risku. Piemēram, bankas nākotnes līgumus piedāvā ar termiņu līdz 6 mēnešiem. Tas nozīmē, ka bankas un uzņēmēji var uz šādu laiku ierobežot savu valūtas risku. Maijā Latvijas Banka ieviesa ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumus ar 2 gadu termiņu. Bankas tos varēs izmantot un piedāvāt klientiem ierobežot risku uz ilgāku laika posmu. Iespējams, ka tiks attīstīti tādu ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumu projekti, kuru termiņš būs desmit gadu. Tirgus turpina attīstīties un ir kļuvis likvīdāks. Attīstību galvenokārt ietekmē pieprasījums un klientu un banku lietpratība. Jo vairāk klienti apzināsies, ka šādi instrumenti viņiem ir vajadzīgi un izdevīgi, jo vairāk bankas tos piedāvās. Savukārt banku darbinieki iemācīsies strādāt ar riskiem un tos pareizi novērtēt. Tā ir dabiska tirgus attīstība, un to sekmēs Latvijas tautsaimniecības izaugsme.
Notikumi, kas ietekmē valūtas tirgu. Valūtas tirgus reakcija uz pēdējo Latvijas valdības maiņu
Tirgus dalībnieki ir pietiekami informēti un spēj noteikt, kuri notikumi ir ekonomiski nozīmīgi un ietekmē tautsaimniecības attīstības gaitu. Valūtas tirgus nereaģēja uz pēdējo valdības maiņu, jo bija skaidri zināms, ka jaunajā valdībā būs pārstāvētas tās pašas partijas, kas iepriekšējā. Ekonomiskā politika nemainīsies, mainīsies tikai cilvēki. Zināmā mērā šis fakts visus šos gadus palīdzējis saglabāt stabilitāti Latvijas finanšu tirgū. Lai gan notikušas vairākas valdības maiņas, Latvija nav novirzījusies no reformu ceļa.
Vai valūtas tirgus ārvalstu dalībnieku izturēšanās ir līdzīga?
Ārvalstu dalībnieki reaģē uz globālām problēmām. Pēc Krievijas finanšu krīzes ārvalstu ieguldītāji ar lielu piesardzību raudzījās uz visām Austrumeiropas valstīm, jo uzskatīja, ka līdzīgas problēmas skars visu šo reģionu. Ja ārvalstu dalībnieki kļūst aizdomīgi, viņi cenšas pārdot valūtu. To esam piedzīvojuši arī Latvijā, bet, Latvijas Bankai īstenojot savu valūtas politiku, nevienam nav izdevies destabilizēt ekonomisko situāciju. Ar laiku valūtas spekulanti saprot, ka neko neizdosies panākt, jo redz, ka spekulācijās, kuras veiktas ar aprēķinu, ka lata kurss kritīsies, viņi nav nopelnījuši. Tirgus svārstības notiek tad, kad tirgus dalībnieki apzinās, ka notiekošais var traucēt tautsaimniecības attīstību. Spilgts piemērs tam bija 1999. gadā notikušās diskusijas Saeimā par pensiju likuma grozījumiem. Atskanēja runas, ka, ja netiks panākta vienošanās, būs jādevalvē lats. Šie izteikumi bija drauds lata stabilitātei, jo tirgus šādu risku uztver nopietnāk nekā valdības maiņu. No otras puses, Latvijas Bankas valūtas politika ir tik konsekventa, ka nekāda ažiotāža nav spējusi ietekmēt nacionālās valūtas stabilitāti.
Latvijas Banka nosaka ārvalstu valūtu kursus, izmantojot SDR formulu un pasaules valūtu kursus. Tā piedāvā pirkt un pārdot jebkuru SDR valūtu groza valūtu bankām par likmi, kas ir attiecīgi par vienu procentu augstāka un zemāka par Latvijas Bankas noteikto kursu. Šos darījumus piedāvājam jebkurā dienas laikā un jebkurā apjomā. Tas nozīmē, ka Latvijas Banka ir vislielākā tirgus dalībniece un tirgus ievēros noteiktos līmeņus jeb barjeras, jo pretējā gadījumā radīsies arbitrāžas situācija, proti, Latvijas Bankā vienmēr varēs pirkt vai pārdot izdevīgāk. Tas, ka Latvijas Banka iesaistās valūtas tirgū, valūtas pērkot vai pārdodot, ir automātisks mehānisms. Mēs automātiski veicam intervenci, ja valūtas tirgus kurss atduras pret Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa augšējo vai apakšējo robežu.
Latvijas Banka jau sen izveidojusi vadlīnijas, kas nosaka ārvalstu valūtas rezervju ieguldīšanas pamatprincipus jebkuros tirgus apstākļos - gan labvēlīgos, gan nelabvēlīgos. Ne Meksikas, ne Dienvidaustrumāzijas, ne Krievijas krīzes laikā Latvijas Bankas gada bilancē nav atspoguļojušies ārvalstu valūtas rezervju ieguldīšanas radīti zaudējumi. Tās galvenokārt ieguldītas ekonomiski spēcīgāko valstu valdību un tādu lielo uzņēmējsabiedrību parāda vērtspapīros, kurām ir augsti kredītreitingi. Tas ir pietiekami ienesīgs ieguldījumu sektors ar samērā mazu riska pakāpi, tāpēc mēs visās krīzes situācijās saglabājām rezervju portfeļa peļņu. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijas Banka netiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem, tāpēc svarīgi, lai, ieguldot valūtas rezerves, peļņa būtu pietiekami liela.
Kā regulējošs dalībnieks jebkuras valūtas tirgū darbojas centrālā banka. Tās funkcijās ietilpst valūtas rezervju vadība, nacionālās valūtas apmaiņas kursa līmeņa veidošana izmantojot intervences ,kā arī dažādu finansu instrumentu procentu līmeņa regulēšana ieguldījumiem nacionālajā valūtā. Vislielākā ietekme starptautiskajā valūtas tirgū ir ASV centrālajai bankai- Federālā Rezerves Sistēma jeb FED (Federal Reserve).Tālāk nozīmības ziņā var ierindot Vācijas centrālo banku- Bundesbanka (Deutsche Bundesbank) un Anglijas centrālo banku - Anglijas Banka ( Bank Of England).
Centrālo banku valūtas intervences,kuru mērķis ir pazemināt vai paaugstināt savas valsts valūtas kursa līmeni attiecībā pret citām ārzemju valūtām.Piemēram, lai Federālā rezerves sistēma varētu būtiski izmainīt esošo ASV tirgus kursa līmeni tai būtu nepieciešams iztērēt,atkarībā no apstākļiem, vairākus simtus vai pat miljardus dolāru. Attīstītāko valstu centrālajām bankām vienām šādi iedarboties uz savām valūtām praktiski nav pa spēkam.Tādēļ pēdējos gados nav reti gadījumi kad vairāku vadošo valstu centrālo banku līderi vienojas savā starpā par intervņču veikšanu no savām rezervēm kādas valsts valūtas atbalstam. Praktiski neiedomājama ir situācija, kad ja Latvijas centrālā banka ar savu rezervju palīdzību nespētu noturēt sev vēlamo lata kursu pret citām ārzemju valūtām, tā gūtu citu valstu intervences veikšanas atbalstu.Pirmkārt tāpēc ,ka nevienai citas vasts centrālai bankai pagaidām vienkārši nav lata rezervju un otrkārt tāpēc ka tā nevēlēsies tādas veidot.
Atšķirībā no attīstītāko valstu svarīgākajiem valūtu ietekmējošajiem faktoriem, Latvijas un dažu NVS valstu vietējo valūtu svārstības ietekmē, bez šeit jau pieminētajiem, tikai šiem reģioniem specifiski faktori.Pirmkārt, stipri ierobežotais dalībnieku skaits un dar;ijumu apjomu lielums . Jebkura no lielākajām Latvijas bankām atverot spekulatīvu valūtas pozīciju vairāku miljonu dolāru vērtībā var radīt būtiskas lata dolāra starpbanku kursa izmaiņas. Otrkārt,bieži tiek novērots lata deficīts pirms kārtējām valsts parādzīmju izsolēm, kas izsauc īslaicīgu tā kursa nostiprināšanos. Un treškārt, ja vienlaicīgi vairāku banku lieliem klientiem sakrīt pirkšanas vai pārdošanas intereses.Pie šiem faktoriem netiek ņemti vērā ārkārtēji gadījumi kā valūtas devalvācija u.c.
Salīdzinot ar starptautisko par Latvijas valūtas tirgu var teikt ,ka to dalībnieku skaits nav liels. Galvenokārt to pārstāv un veido komercbankas un centrālā banka. Pārējo mazāko tirgus daļu veido juridiskās un fiziskās personas.Objektīvi mūsu tirgu neveido brokeru kantori, tāpat nav attīstījušies vēl tādi ietekmīgi dalībnieki kā investīciju fondi vai rūpnieciskas korporācijas, kas ar savu darījumu apjomu reāli spētu veidot lata apmaiņas kursu. Praktiski straujas lielas lata kursa izmaiņas pret ASV dolāru nav iespējamas,jo ik dienas no rītiem tiek paziņotas centrālās bankas pirkšanas un pārdošanas intervences robežas , kuras atšķiras no oficiālā fiksētā kursa tikai par procentu.
Neskatoties uz vietējā depozītu tirgus neeksistēšanu ,daudzas Latvijas bankas aktīvi darbojas NVS valstu valūtu depozītu tirgos , kur ir lielas peļņas gūšanas iespējas augsto likmju un tirgus nesakārtotības dēļ.
Pasaulē ir izveidojusies cieša finanšu sasaiste. Krīze kādā pasaules valstī ietekmē citu valstu tautsaimniecību. Viss ir saistīts, un tas sarežģī ekonomisko analīzi, jo nepietiek ar to, ka pārzinām vienas valsts tautsaimniecību. Jāņem vērā tas, kas notiek citur. Lai gan uz Latvijas tautsaimniecību nevar tieši attiecināt Krievijas iekšējās grūtības un vēl mazāk - Āzijas problēmas, tomēr, ja kādai no attīstības valstīm rodas problēmas, tās automātiski tiek attiecinātas arī uz citām valstīm - pamatoti vai ne. No tā nevar izvairīties.
Savukārt attīstīto valstu tautsaimniecību ietekmē ASV akciju tirgus. Pēdējos gados ASV akcijas nesušas lielu peļņu. Ienākumi no ieguldījumiem ASV vērtspapīros palielina bagātības sajūtu, ASV pieaug patēriņš, tautsaimniecība attīstās, darba ražīgums, pateicoties attīstītajām tehnoloģijām, ir augsts. ASV nekad nav piedzīvojusi tik lielu ekonomisko izaugsmi. ASV akciju tirgus ietekmē arī ASV, Eiropas valstu un Japānas parāda vērtspapīru tirgu. Ja jāizšķiras par ieguldījumiem, piemēram, kādā Eiropas valstī, nepietiek ar to, ka zināmi šīs valsts ekonomiskie rādītāji. Jāskatās globāli, lai pieņemtu lēmumus veikt lokālus ieguldījumus.
Attīstoties Latvijas saitēm ar Eiropas Savienību (ES), noteicošais līdzās produktivitātei, cenām un kvalitātei būs pieprasījums. Nav iespējams pārdot preces valstīs, kurās nav pieprasījuma. Latvijas uzņēmumiem jāpēta, kurās valstīs notiek straujāka attīstība un kurp jāvirza sava produkcija un mārketinga aktivitātes. Šajā ziņā esam ļoti atkarīgi no ekonomiskajiem apstākļiem, kurus nevaram kontrolēt.
Nav reti gadījumi ,kad nepieciešams samainīt divas atšķirīgas no ASV dolāra valūtas. šādu kursu sauc par kross kursu (cross rate). Populārākie kross kursi pasaulē ir DEM/JPY, GBP/DEM, DEM/DHF u.c. Latvijā visbiežāk sastopamais kross kurss ir DEM/LVL,SEK/LVL. šo kursu rēķināšana ierobežotā laika sprīdī ir visai sarežģ'ta, tāpēc bieži arī profesionāliem dīleriem rodas problēmas tos kotējot. Daudzi dīleri ,kuri specializējas kross kursu tirdzniecībā bieži gūst papildus ienākumus citu dīleru kļūdu dēļ.
Reuter sistēma dīleriem dod informāciju par visu vadošo valūtu tekošajiem forvarda kursiem uz standarta termiņiem , kas ļauj dīleriem ātri orientēties un pieņemt lēmumus ,kotējot citām bankām . Latvijā šis termiņdarījuma veids ir pilnīgi neattīstīts. Daži dīleri meklē iespējas sākt attīstīt to , bet praktiski tagad tas nav vēl panākams gandrīz neesoša starpbanku īstermiņa kredīta tirgus dēļ. Bankas vēl neuzticas viena otrai , tādēļ maz ir tādu banku ,kurām ir savstarpēji kredītlimiti.
Lata piesaiste SDR valūtu grozam
Pēdējā laikā dzirdēti pārmetumi, ka lata piesaiste SDR valūtu grozam ir nepareiza, ka Latvija virzās uz ES un latu vajadzētu piesaistīt eiro. Taču jāņem vērā, ka ne visi eksportētāji norēķiniem izmanto eiro. Darījumos daudzi joprojām izmanto ASV dolārus un turpinās tos izmantot. Tirgus orientācija uz Eiropu un ES valstu īpatsvars ārējās tirdzniecības struktūrā palielinās, taču liela daļa Latvijas importa un eksporta ir saistīta ar naftas produktiem un koksni un šajās nozarēs norēķini parasti notiek ASV dolāros. Ir svarīgi, lai ASV dolāri atrastos valūtu grozā, kuram piesaistīts lats. Tirdzniecībā izmantoto norēķinu valūtu struktūrā vislielākais īpatsvars ir ASV dolāram un eiro, turklāt gandrīz tādā apmērā, kādā šīs valūtas ir pārstāvētas SDR valūtu grozā. Tas nozīmē, ka lata piesaiste SDR valūtu grozam ir pamatota, ņemot vērā pašreizējo Latvijas ekonomisko realitāti. Turklāt tas ir valūtu grozs, kuru veido vairākas valūtas, un tāpēc lats necieš no lielām valūtu kursu svārstībām. Piemēram, pēdējā pusotra gada laikā eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru ievērojami kritās. Savukārt, aplūkojot lata un eiro vai lata un ASV dolāra kursa svārstības, redzams, ka tās procentuāli ir daudz mazākas. Tas ir būtiski mazajiem uzņēmumiem, kuriem nav pietiekami pieredzējušu finanšu vadītāju un kuri neizmanto banku piedāvātos risku ierobežošanas instrumentus. No šā viedokļa arī nākotnē piesaiste SDR valūtu grozam palīdzēs tiem, kuriem nav pieejami šie instrumenti, jo objektīvi samazinās valūtu svārstību ietekme.
Latvijas Bankas valūtas politika ir turpināt lata piesaisti SDR valūtu grozam, nemainot to līdz pat laikam, kad Latvija būs iestājusies ES un sāksies sarunas par iestāšanos Eiropas Monetārajā savienībā. Pirms tam nav vērts apspriest piesaistes maiņu, devalvāciju vai revalvāciju. Vispirms jānokārto politiskās saistības ar ES, un tad var pievienoties ES ekonomiski.
Latvijas paradokss - kad pie negatīva tirdzniecības un pakalpojumu saldo lata kurss pret ārzemju valūtām pat nostiprinās .Paradoksu varētu izskaidrot ar diezgan veiksmīgo lata piesaisti SDR valūtu grozam, pietiekošajām Latvijas Bankas rezervēm .Jāņem vērā, ka negatīvu bilanci galvenokārt veidoja energoresursu iepirkšana Krievijā, bet tirdzniecība ar eiropas vastīm kopumā bija pozitīva.No šejienes var pieņemt ,ka ja energoresursi tika iepirkti izmantojot lētu ilgtermiņa ārzemju kredītu , tad šis pieprasījums pēc ārzemju valūtas tirgū nav parādījies un lata kurss palika nemainīgs.
Kapitālu tirgus kustības atkarīgas no lielāko investoru (banku,ivestīciju un pensiju fondu, apdrošināšanas sabiedrību u.c.) nākotnes plāniem.Parasti tie akumulē milzīgus gan iedzīvotāju ,gan korporāciju naudas līdzekļus un maksimāli izdevīgu aktīvu ieguldījumu meklējumos tie periodiski maina investīciju portfeļa struktūru, ieguldot to valstu vērtspapīros, banku depozītos utt. ,kur lielāki procenti.Rezultātā masveidā tiek pārdoti kādas vietē'jās valsts vērtspapīri,nauda konvertēta ārzemju valūtā un tā savukārt ieguldīta citas valsts vērtspapīros, kas izsauc nacionālās valūtas strauju krišanos.
Zelts kā finanšu instruments pasaulē un Latvijā
Zelta popularitāte pasaulē turpina kristies. Nav daudz iespēju to izmantot un iemeslu to glabāt, izņemot vēsturiskus vai politiskus apsvērumus. Tradicionāli zelts ir bijis inflācijas risku ierobežojošs instruments, bet pēdējos gados šī korelācija ir samazinājusies. Bez tam inflācija vairs nav uzskatāma par globālu problēmu. Darba ražīguma pieaugums un stingra monetārā politika ļauj inflāciju vairs neuzskatīt par draudu, jo ir grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai globālā mērogā varētu izveidoties hiperinflācija. Zelts it kā nav vajadzīgs. Turklāt zelts ir neērts finanšu aktīvs. Tas ir nelikvīds, tas jāglabā stieņos, un ar to ļoti maz var nopelnīt. Zeltu nevar izmantot kā norēķinu līdzekli. Īstenībā ar to neko daudz nevar izdarīt, tāpēc daudzas centrālās bankas pārdod savus zelta krājumus.
Latvijas Bankai ir zelts, bet, izmantojot risku ierobežojošos instrumentus, šis zelts pārvērsts SDR naudas aktīvā, kas pelna SDR procentu likmes. Mēs izmantojam derivatīvu instrumentus, un veidojas "sintētiska" SDR nauda, kas pelna vairāk un ir stabilāka.
Pārdot Latvijas zelta stieņus - tas ir politisks lēmums. Ņemot vērā to, ka varam izmantot finanšu instrumentus, lai ar zeltu pelnītu, nekas netraucē to saglabāt. Ja jautā, vai Latvijai ir zelts, var atbildēt, ka ekonomiski nav, bet fiziski ir. Mēs minimizējam izmaksas, kas rodas, glabājot nelikvīdu un nepelnošu aktīvu. Savienojums ar atbilstošu finanšu instrumentu padara to par ienesīgāku aktīvu.
Ja centrālās bankas sāks pārdot daudz zelta, tā cena kritīsies. Turklāt neapmierinātība izpaužas ne tikai tāpēc, ka atsevišķās valstīs rodas iespaids, ka tiek pārdoti tās dārgumi, bet arī, piemēram, zelta raktuvju strādnieki Dienvidāfrikā streiko, jo zemo cenu dēļ netiek nodrošināta uzņēmumu rentabilitāte un rodas sociālas problēmas - darbinieki tiek atlaisti. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas ir panākušas vienošanos, ka turpmāk saskaņos zelta pārdošanas apjomus.
Secinājumi
Arī mūsu lata tirgū ir savi valūtas kursa veidotāji - Parex banka, Rīgas komercbanka, Hansabanka, Saules banka un Unibanka. Pārējās Latvijas bankas vairāk vai mazāk ir tikai tirgus lietotāji. Šīs nosauktās bankas ne tikai spējīgas kotēt valūtas cenu ar minimālu pirkšanas un pārdošanas starpību ,bet arī ar savu resursu palīdzību ,atverot spekulatīvu pozīciju ,panākt kursa izmaiņas sev vēlamā virzienā
Saturs
Ievads…………………………………………………… 2
Latvijas valūtas tirgus attīstība …………………………………. 4
Notikumi, kas ietekmē valūtas tirgu. …………………………… 5
Lata piesaiste SDR valūtu grozam ……………………………… 11
Zelts kā finanšu instruments pasaulē un Latvijā ……………….. 13