Автор работы: Пользователь скрыл имя, 17 Февраля 2013 в 17:50, реферат
Mūsdienās viens no svarīgākajiem politiskas sistēmas elementiem ir politiskā kultūra. Tas atspoguļo politiskas un juridiskas zināšanas sabiedrībā. Politiskajai kultūrai ir diezgan lielā ietekme uz politisko institūciju darbību kā arī nosaka attiecībās raksturu starp valsti un pilsonisko sabiedrību. Kultūras un politikas mijiedarbība un vienotība ir tas, lietas, kuras jāņem vērā, lai labāk saprastu galveno sociālo nozīmi, kā arī pašu politisko kultūru. Viena no galvenajām politiskas kultūras funkcijām ir tā, ka tas, ietekme uz varas pildīšanu veidiem. Ir svarīgi minēt, ka politiskas kultūras attīstība ir atkarīga no politiskajām pārmaiņām.
1.Ievads...............................................................................................................3
2.Politiskā kultūra...............................................................................................5
2.1 Politiskā kultūra: jēdziens un būtība.........................................................5
2.2.Politiskās kultūras galvenās funkcijas…………………………………..7
2.3.Politiskas kultūras struktūra……………………………………………..9
2.4.Politiskas kultūras koncepcijas…………………………………………10
2.5.Politiskas kultūras veidi...........................................................................12
3.Politiskas kultūras analīze Latvijas Republikā 2003/2004 laika periods: Pamatojoties uz politiskas līdzdalības…………………………………………………………..13
3.1. Ietekmēšanas faktori uz politisko kultūru……………………………...14
4. Secinājumi......................................................................................................16
5. Izmantotu avotu saraksts................................................................................17
Pasīvā politiskā kultūra ir asociēta ar indivīda pasīvu attieksmi pret politiku un politiskajiem procesiem jeb nerada savu interesi pret politiku jeb nepiedalās politiskajos procesos. Indivīds, šajā gadījumā vairāk paļaujas uz tradīcijām. Ticot tam, ka viņš pakļaujas varai, viņš dabūs pretī labumu. Labumā indivīds redz dotācijas, sociālas pabalstus, labu algu, garantijas utt.44 Aktīvā politiskā kultūrā ir pretēji, proti indivīds ir ļoti aktīvs un iesaistīts politiskajos procesos, viņa līdzdalība ir ļoti augstā. Ar savu līdzdalību cilvēki cenšas ietekmēt uz politisko varu.45 Latvijas gadījumā, galvenie instrumenti, kurus izmanto pilsoņi lai savu ietekmi realizētu ir aktīvā piedalīšanas vēlēšanās un referendumos.
Neskatoties uz to, ka politiskas kultūras veidi ļoti atšķiras viens no otra, ir uzskatīts, ka nav iedala politiskas kultūras veida. Kaut arī uz no pirmā acu uzmetiena var rasties, ka vislabākā politiskā kultūra no esošiem ir aktīvā politiskā kultūra, ka indivīdi ir ieinteresēti politiskajos procesos un cīņas par savu nākotni, bet pat viņai arī ir savi minusi.
Parasti uz prakses, politiskās kultūras tā teikt neradās tīrā veidā. Piemēram Lielbritānijā var atklāt divas veidus, proti aktīvo un patriarhālo politisko kultūru.46
3.Politiskas kultūras analīze Latvijas Republikā 2003/2004 laika periods: Pamatojoties uz politiskas līdzdalības
Aplūkosim iedzīvotāju politisko līdzdalību uz Latvija politisko kultūru.
Lai saprastu, kāda tomēr bija politiskā kultūra 2003/2004 gada laika periodā Latvijas Republikā, ir svarīgi aplūkot politisko līdzdalību tieši tajā laikā.
Tātad, runājot par Latvijas iedzīvotāju līdzdalību sabiedrības dzīvē, ir svarīgi atzīmēt to, ka tas ir relatīvi zema, neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāju piedalīšanas vēlēšanos ir diezgan aktīva.47
Kā rada statistikas dati, pēdējā laikā cilvēki, kas dzīvo Latvijā, salīdzinot ar citiem gadiem paliek arvien aktīvāki gan politiskajā, gan sabiedriskajā dzīvē, piemēram 5. Saeimas vēlēšanās piedalījušies 89,9% Latvijas pilsoņu, 6. un 7. Saeimas vēlēšanās 71,9%, bet 8. Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,3% Latvijas velētāju.48 Kas arī raksturo vēlētāju līdzdalību.
Salīdzinoši maz velētāju piedalījās 2004. gada Eiropas Parlamenta velēšanās tikai 41.3%. Lielākā daļa velētāju, 43.8%, atzinās ka netic ka ar savu balsi varētu kaut ko mainīt. Parēji iedzīvotāji netika uz velēšanām dažādu apstākļu dēļ.49 Tas rada, ka līdzdalība samazinājusies.
Latvijā ir diezgan maz politiski organizēto iedzīvotāju tikai 1.5%, bet, ja šo skaitli salīdzina ar 1997. gada datiem, tad tas ir divkāršojies, kas pēc autora domām ir labs radītājs.50 Kas liecina ka situācija ar laikiem uzlabojusies.
Pēc autora dažāda gada aptaujas salīdzinājuma, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk piedalās dažādās sabiedriskās aktivitātēs, ka piemēram; 1998. gadā Baltijas datu nama veiktā iedzīvotāju aptauja parāda, ka 80% iedzīvotāju ir neaktīvi. 2003. gada Tirgus un sociālo pētījumu centra aptaujā var redzēt, ka neaktīvi ir tikai 53% un Baltijas Sociālo zinātņu institūta 2004.gada aptaujā nekādās aktivitātēs nepiedalījās 61.9% Latvijas iedzīvotāju. Līdz ar to var secināt, ka ar vien vairāk cilvēku piedalās sabiedriskās aktivitātēs, kas neapšaubāmi priecē.51 Tas, nozīme, ka sabiedrība saka vairāk interesēties par vairākām lietam kā arī par politiku.
3.1. Ietekmēšanas faktori uz politisko kultūru
Tagad pariesim uz faktoriem, kuri ietekme uz politiskas kultūras līmeni mūsu valstī.
Latvijā cilvēki aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, jo domā, ka ar savu līdzdalību viņi spēj mainīt notikumus. Latvijas iedzīvotajiem ir pārliecība par to ka viņi var ietekmēt valsts institūciju lēmumus, to pierāda veiktās aptaujas, piemēram 1996. gada veiktā aptauja parādīja ka 26% iedzīvotāju domāja ka spētu mainīt valdību vai pašvaldību lēmumus. 2004. gadā šādu cilvēku skaits kuri domā ka spētu mainīt pašvaldību lēmumus ir palielinājies par 7% un to cilvēku skaits kuri domā ka spētu mainīt valdību lēmumus ir palielinājies par 21%.52 Līdz ar to var teikt, ka iedzīvotāju pārliecība savas zināšanas un prasmes aug un ka viņiem ir savi veidi jeb instrumenti ar kuriem viņi varētu ietekmēt valdību lēmumus.
Kā rada dati no 2003. gada par pašvaldības ietekmēšanu, vidēja daļa jeb 16% uzskata, ka nevar ietekmēt valsts un pašvaldību lēmumus, lielākā daļa jeb 19,7% un šī daļa uzskata, ka ar draugu vai paziņu(neformālie kanāli) palīdzību ir iespēja ietekmēt lēmumus, kā arī izmantojot kukuļus, kas rada mazāko procentuālo daļu 13,3%.53 Neskatoties, ka procentuāla daļa tieši uz ietekmēšanas veidiem atšķiras, tomēr ir veidi kā ietekmēt pašvaldību un valsts lēmumus.
Tika salīdzināti dati, kuros cilvēku uzskatīti ir palielinājusies pozitīvā vērtējumā, proti no 1996 un 2004. gada, un starp šiem gadiem, tieši šis laika periods atspoguļo, to ka 10% uzskata un tic ka viņi var ietekmēt valdības lēmumus, 20% uzsver, ka tieši leģitīmā ceļa viņi ir spējīgi ietekmēt pašvaldību lēmumus.54 Tad tomēr līdzdalība ir aktīvā.
Cilvēki apvienojoties sabiedriskajās organizācijās, paaugstina savas spējas ietekmēt politiku. pētījumi liecina, ka par NVO 1998. gadā zināja tikai 6% iedzīvotāju, bet 2004. gadā par NVO zināja jau 12%. Un to iedzīvotāju skaits kas vispār nezina par NVO ir mazinājies no 44% līdz 26%. Ļoti daudz iedzīvotāju kas par NVO neko nezina, saka, ka viņiem vienkārši trūkst informācijas. Lielākā daļa Latvijas organizāciju ir ar nelielu cilvēku skaitu un jaunus domu biedrus viņi nepiesaista.55 Mes varam teikt ka sabiedriskajās organizācijas ir vien no tiem galvenajiem instrumentiem, kurus izmanto mūsu sabiedrība lai ietekmēt politiku, proti aizstāvēt savas intereses.
4.Secinājumi
Tātad mēs nonākam pie secinājuma, ka politiskas kultūras problēma ieņem vienu centrālam politoloģijas vietām, tā kā lielā mērā tiek noteikta sabiedrības politiskas sistēmas stabilitāte un dinamika, kā arī viņas demokrātijas un pieklājības pakāpe.
Līdz ar to, šīs politiskas darbības īstenošanas veids, uzvedības pozīciju, vērtību un piemēru kopums, kuri pavada sabiedrības un varas attiecības.
Pētījumā gaitā hipotēze ir apstiprinājusies, jo Latvijas Republikā 2003/2004 laikā periodā bija aktīvā politiskā kultūra, bet neskatoties uz to, nevar teikt, ka mūsdienās politiskā kultūra arī ir aktīvā, proti sabiedrība mainās, attīstās politiskie procesi, mainās politiskā vara, līdz ar to mainās arī sabiedrības interese un tas, līdzdalība.
Kā rada prakse politiskajās idejas un teorijas katrā periodā neveidojas no jauna. Viņi tiek izstrādāti, balstoties uz ideoloģisko un teorētisko iepriekšējo gadu materiālu, ņemot vērā jaunu parādību, kā valsts iekšienē kā arī starptautiskajā politikā. Ekonomiskā krīžu nosacījumos, neskatoties uz dramatisko valsts un pašvaldības budžetu samazināšanu. Nozīmīgā loma bija arī sabiedrības noskaņojumam, kā arī vēlētāju gatavība upurēt priekš sociālekonomiskās izaugsmes, kas liecina par mūsu pilsoņu apziņu, kura augstākā mērā nosaka politiskas kultūras līmeni. Līdz ar to uz cik ir iekļauta sabiedrība politiskajā procesā, viņa mijiedarbība ar politisko realitāte, nosaka cilvēka politiskas kultūras veidošanas nosacījumu.
Priekš referāta uzrakstīšanai bija aplūkota galvenās politiskas kultūras teorijas sastāvdaļas, proti jēdziena nozīme, kā arī tā būtība, bija arī aplūkota politiskas kultūras struktūra, galvenās funkcijas un koncepcijas. Un runājot par empīrisko daļu bija izmantotā informācija Latvijas Republikas par politisko līdzdalību kā arī tas ietekmēšanas faktori.
Izmantotu avotu saraksts
1 Политическая
культура. [tiešsaiste] [Aplūkots:03.04.12] [Pieejams:
http://socipolit.ru/index.php?
2
Rēcs Aksels Vēlētājs Aizspogulijā. [tiešsaiste] [Aplūkots:03.04.12]
[Pieejams: http://politika.lv/article/
3 Gabriel A.Almond., Sidney Verba. The Civic Culture, Political Attitudes and Democracy in Five Nations. Newbury Park: SAGE Publications, 1989, pg. 16-18.
4 Тема
23. Политическая культура. [tiešsaiste]
[Aplūkots: 03.04.12] [Pieejams: http://nicbar.narod.ru/
5 Turpat.
6 Turpat.
7 Turpat.
8 Тема
23. Политическая культура. [tiešsaiste]
[Aplūkots: 03.04.12] [Pieejams: http://nicbar.narod.ru/
9 Turpat.
10 Turpat.
11 Turpat.
12 Turpat.
13 Тема
23. Политическая культура. [tiešsaiste]
[Aplūkots: 04.04.12] [Pieejams: http://nicbar.narod.ru/
14 Turpat.
15 Turpat.
16 Turpat.
17 Turpat.
18 Тема
23. Политическая культура. [tiešsaiste]
[Aplūkots: 06.04.12] [Pieejams: http://nicbar.narod.ru/
19 Turpat.
20 Turpat.
21 Turpat.
22 Turpat.
23 Turpat.
24 Turpat.
25 Тема
23. Политическая культура. [tiešsaiste]
[Aplūkots: 07.04.12] [Pieejams: http://nicbar.narod.ru/
26 Turpat.
27 Turpat.
28 Тема
23. Политическая культура. [tiešsaiste]
[Aplūkots: 11.04.12] [Pieejams: http://nicbar.narod.ru/
29 Turpat.
30 Turpat.
31 Turpat.
32 Turpat.
33 Turpat.
34 Тема
23. Политическая культура. [tiešsaiste]
[Aplūkots: 12.04.12] [Pieejams: http://nicbar.narod.ru/
35 Turpat.
36 Turpat.
37 Turpat.
38 Turpat.
39 Turpat.
40 Turpat.
41 Turpat.
42 Тема
23. Политическая культура. [tiešsaiste]
[Aplūkots: 15.04.12] [Pieejams: http://nicbar.narod.ru/
43 Turpat.
44 Turpat.
45 Turpat.
46 Тема
23. Политическая культура. [tiešsaiste]
[Aplūkots: 20.04.12] [Pieejams: http://nicbar.narod.ru/
47 Miezaine Z., Sīmane M. Politiskā līdzdalība., Juris Rozenvalds( red.) Cik demokrātiska ir Latvija, demokrātijas audits Rīga: Latvijas Universitāte, 2005, 155. lpp.
48 Turpat.
49 Turpat, 156. lpp.
50 Miezaine Z., Sīmane M. Politiskā līdzdalība., Juris Rozenvalds( red.) Cik demokrātiska ir Latvija, demokrātijas audits Rīga: Latvijas Universitāte, 2005, 156. lpp..
51 Turpat, 156. lpp.
52 Turpat, 157. lpp.
53 Turpat.
54 Turpat.
55 Turpat.
Информация о работе Politiskā kultūra Latvijā 2003/2004 laika periodā