Pacienta aprūpes vēsture

Datums

Darbības plāns

Māsas darbība

Iegūtais rezultāts

Noskaidrot sāpju lokalizāciju intensitāti, raksturu

• Noskaidrot sāpju lokalizāciju, intensitāti (izmantot sāpju skalu), raksturu.
• Paskaidrot pacientam, lai par sāpēm ziņo laicīgi, pirms sāpes kļuvušas stipras.
• Sekot sāpju sajūtas intensitātei, jo sāpju sajūtas intensitātes pieaugums var liecināt par komplikācijām (asiņošanu, infekciju), nepietiekamu analgētisko līdzekļu iedarbību.

Pacients vēlreiz apstiprina, ka sāpes ir cirkšņu rajonā. Vērtējot pēc 10 ballu sistēmas, sāpju  stiprums pie kustībām ir 6 balles. Miera stāvoklī sāpju praktiski nav- 2 balles. Pie kustībām pacients raksturo sāpes kā dedzinošas un plēsošas. Pacients atzīmē, ka sāpju intensitāte dienas garumā nav palielinājusies, salīdzinot ar iepriekšējo dienu- samazinājusies.

Veikt  savlaicīgi ārsta nozīmēto medikamentozo pretsāpju terapiju

• Pēc ārsta ordinācijas plkst. 7:30 ievadīt i/m Almiral.Vērot vai nav kādu zāļu lietošanas blakusparādību, piemēram, Kuņģa asiņošana, ādas izsitumi, sāpes, apsārtums ievadīšanas vietā.
• Novērtēt analgēzijas efektivitāti, medikamenta iedarbības ilgumu

Uz jautājumu, vai ir sāpes, saņemu apstiprinošu atbildi, tādēļ pēc ārsta ordinācijas plkst. 7:30 tiek ievadīts i/m Almiral. Pacients _{nomierinās un jūtas labāk. Pēc medikamentu ievades komplikācijas vai blakusparādības nenovēro.} Dati dokumentēti medikamentu lapā.

Izmantot nomierinošas, situāciju izskaidrojošas sarunas

• Pārliecināt pacientu, ka nepatīkamās sajūtas ir pārejošas un zāles palīdzēs sāpes mazināt.
• Noskaidrot pacienta bailes par novēroto sāpju nozīmīgumu.
• Palīdzēt pacientam saglabāt drošu, cerību pilnu attieksmi.

Pacients izprot, ka nepatīkamās sajūtas ir pārejošas un zāles palīdzēs sāpes mazināt.

Datums

Darbības plāns

Māsas darbība

Iegūtais rezultāts

Antibakteriālā terapija

Pēc  ārsta ordinācijas ievadīt i/v 10:15 un 18:25 Reflin.

Plkst. 10:15 un 18:25 pacientam i/v tiek ievadīts Reflin, tādejādi pacients saņem antibakteriālo terapiju un infekcijas risks pēc iespējas mazināts. Alerģiskas reakcijas nenovēro. Dati dokumentēti medikamentu lapā.

Novērtēt pārsējus un ādas stāvokli incīzijas vietās 

Ik pēc 2 h novērtēt ādu un pārsējus, pievēršot uzmanību apsārtumam, uztūkumam, izdalījumiem no brūcēm.

Pirms un pēc katras saskares ar pacientu jāveic roku mazgāšana un dezinficēšana, invazīvās procedūras veic cimdos.

Infekcijas risks mazināts, jo regulāri ik pēc 2h brūces un pārsēji tiek novērtētas. Pārsēji ir sausi un tīri, apkārtējie audi nedaudz tūskaini.

Brūču pārsiešana

• Sagatavot sterilu komplektu brūču pārsiešanai. Lietot piemērotus pārsejus un plāksterus, lai tie nepielīp brūcei, apsorbē eksudāta pārprodukciju, rada ideālu brūces kondīciju, mazina sāpes.
• Pirmo brūču pārsiešanu veikt kopā ar ķirurgu, stingri ievērojot aseptiku.

Plkst.9.00 brūces tika pārsietas ievērojot aseptikas prasības, tādejādi novērsts infekcijas risks. Brūces tīras, izdalījumi no brūcēm netiek novēroti. Apkārtējie audi nedaudz tūskaini.

Ķermeņa t^o kontrole

Ķermeņa t^o kontrolēt un reģistrēt 2x dienā

Tika kontrolēts vai ķermeņa temperatūra nav paaugstināta, jo tas liecina par iekaisuma procesiem (skat.pēcoperācijas novērojumu lapu). Ķermeņa temperatūra dienas liekā nepārsniedza 36,7 ⁰C. Iegūtie rezultāti dokumentēti “Temperatūras lapā”.

Novērtēt izdalījumus no drenām

Uzmanīgi novērot un pierakstīt drenāžas izdalījumu daudzumu, veidu, krāsu, konsistenci. Asistēt ārstam pie drenu evakuācijas.

Otrajā  dienā pacientam no drenām izdalījās 30 ml. Izdalījumu raksturs –serozi hemorāģiski izdalījumi. Izdalītais daudzums un krāsa atbilst normai. Pastiprinātu asiņošanu nenovēro. Plkst. 13:30 evakuētas drenas.

Urīnkatetra izņemšana

• Izskaidrot pacientam procedūras mērķi.
• Pastāstīt pacientam par subjektīvām izjūtām procedūras laikā.
• Infekcijas riska mazināšanai ieteikt dzert dzērveņu sulu, kā arī šķidrumu pietiekošā daudzumā (8-10glāzes dienā).
• Savākt nepieciešamo aprīkojumu. Nomazgāt rokas.
• Nodrošināt pacientam intimitāti, aizverot aizslietni.
• Katetra ieejas vietu notīrīt ar Sol. Furacilini 1:5000, pēc tam izņemt katetru atbilstoši prasībām.

Līdz plkst.11.00 pacienta izvadītais urīna daudzums 450ml. Urīnkatetra izņemsana plkst. 11:00 veikta ievērojot sterilitāti, tādejādi novērsts infekcijas risks. Pacients ir izglītots, kā turpmāk novērst infekcijas risku, piemēram dzerot dzērveņu sulu. Pacients jūtas apmierināts, ka urīnpūšļa katetrs ir izņemts un turpmāk varēs pats nolaist urīnu.

Datums

Darbības plāns

Māsas darbība

Iegūtais rezultāts

.

Vitālo funkciju kontrole

Novērtēt un reģistrēt  asinsspiedienu, ķermeņa temperatūru, pulsu

Iegūtie rezultāti dokumentēti “Temperatūras lapā”. Plkst. 8:00 TA 139/87, pulss 80x min, t⁰ 36,8 C.

Kontrolēt urīna izdali

Kontrolēt un reģistrēt izdalītā urīna daudzumu

Iegūtie rezultāti dokumentēti “Temperatūras lapā”. Izdalītā urīna daudzums tika kontrolēts un reģistrēts, lai novērtētu šķidruma disbalansu organismā. Izdalītais urīna daudzums bija 1670 ml.

Sekot drenāžas sistēmas izdalītajam eksudāta daudzumam

Novērot drenas, lai konstatētu, cik un kādi ir izdalījumi no drenas. Reģistrēt eksudāta daudzumu, kas ir izdalījies no drenām.

Asistēt ārstam pie drenu evakuācijas.

Izdalītais eksudāts no drenām tika kontrolēts un precīzi reģistrēts. Izdalījumu raksturs –serozi hemorāģiski izdalījumi. Pastiprinātu asiņošanu nenovēro. Izdalīts 30 ml. Plkst. 13:30 evakuētas drenas, par to izdarīts ieraksts aprūpes dokumentācijā. Izdalītā šķidruma daudzums dokumentēts “Temperatūras lapā” un pēcoperācijas novērojumu lapā.

Kontrolēt ievadītā  šķidruma daudzumu

Mērīt un reģistrēt, cik šķidruma pacients uzņem per os un parenterāli.

Konstatēts un reģistrēts, ka per os pacients uzņēmis 600ml, bet parenterāli 1000 ml. Iegūtie rezultāti dokumentēti “Temperatūras lapā”. (skat. arī pēcoperācijas novērojumu lapu).

Atjaunot elektrolītu līmeni

Informēt pacientu par šķidruma uzņemšanas nozīmi. Atļaut uzņemt  šķidrumu per os.

Pēc ārsta norādījuma, plkst. 14:30 uzsākt Sol NaCl 1000 ml infūziju.

Rūpīgi kontrolēt cirkulatorās pārslodzes pazīmes (galvassāpes, ādas pietūkums, tahikardija, īsa elpa, paaugstināts asinsspiediens, tahipnoe, klepus.).

Per os pacients uzņēmis 600ml. Pacients saņem Sol. NaCl 1000 ml infūziju. Pacients jūtas labi, cirkulatorās pārslodzes pazīmes nenovēro. Pacients izprot šķidruma uzņemšanas nozīmi. Dati dokumentēti medikamentu lapā. Ievadītā šķidruma daudzums dokumentēts arī “Temperatūras lapā”.

Datums

Darbības plāns

Māsas darbība

Iegūtais rezultāts

Pacienta iespējamā alerģiskuma noteikšana

• Pajautāt vēlreiz pacientam vai ir bijušas kādas alerģiskas reakcijas un uz ko.
• Pārliecināties vai pacientam nav sensibilitāte pret ievadāmo šķīdumu vai zālēm.
• Pēc medikamenta ievades, novērot pacienta reakciju vismaz 30minūtes.
• Veikt fizisko izmeklēšanu, kas balstās uz pacienta ārieni. Pārbaudīt vai nav simptomi, piemēram, nieze, izsitumi, elpas trūkums, tahikardija.
• Ja tomēr parādās alerģijas izpausmes, tad nekavējoties ziņot ārstam.

_{Pēc medikamentu ievades, pacients jūtas apmierināts. Komplikācijas vai blakusparādības nenovēro. Niezi, izsitumus, elpas trūkumu un tahikardiju nenovēro.}

Datums

Darbības plāns

Māsas darbība

Iegūtais rezultāts

.

Novērot apakšstilba muskuļus

Pārbaudīt Dž.Homena pazīmi- apakšstilba muskuļa sāpes, atliecot pēdu atpakaļ.

Nemasēt apakšstilba un augšstilba muskuļus!

Atliecot pēdu atpakaļ pacients sāpes neatzīmē. Tas tika pārbaudīts 3x dienā.

Novērot periferos pulsus

Novērot pacienta attālos periferos pulsus, kapilāru uzpildīšanos un izjūtas apakšējās ekstremitātēs.

Novērojot pacienta attālos periferos pulsus 3x dienā un kapilāru uzpildīšanos, novirzes nenovēro.

Asins sabiezēšanas novēršana

Lai pēc operācijas nenotiktu asins sabiezēšana, atbilstoši hidratēt pacientu. Paskaidrot pacientam, ka šķidruma uzņemšana pietiekošā daudzumā novērš trombu veidošanās risku

_{Pacients izdzēris 600 ml šķidruma, parenterāli ievadīts 1000 ml.}

Vingrojumu kompleksa izpildīšana

• Sekot, lai pacients pildītu 1.dienā sastādīto un parādīto vingrojumu kompleksu.
• Skubināt īpaši veikt kāju vingrinājumus.
• Aktivitāšu laikā nepārtraukti novērot vitālo rādītājus (TA, pulss). Ņemt vērā pacienta subjektīvās izjūtas- sāpes, nogurums.

Pacients vingrojumus veic plkst. 10:00, 15:00 un 19:00. Vitālie rādītāji – normas robežās. Sāpes vai citu diskomfortu pacients neatzīmē. Pacients saprot, ka īpaši svarīgi dziļo vēnu trombozes riska profilaksei ir kāju vingrinājumi.

Veicināt pacienta aktivizēšanu

Radīt motivāciju aktivitātes palielināšanai (skat. pacienta izglītošana)

Pacients izprot informāciju un piekrīt veikt aktivitātes. Paciens jau staigā, pats iet uz toaleti.

Datums

Darbības plāns

Māsas darbība

Iegūtais rezultāts

Noskaidrot sāpju lokalizāciju intensitāti, raksturu

• Noskaidrot sāpju lokalizāciju, intensitāti (izmantot sāpju skalu), raksturu.
• Paskaidrot pacientam, lai par sāpēm ziņo laicīgi, pirms sāpes kļuvušas stipras. Sekot sāpju sajūtas intensitātei, jo sāpju sajūtas intensitātes pieaugums var liecināt par komplikācijām (asiņošanu, infekciju), nepietiekamu analgētisko līdzekļu iedarbību.

Pacients apstiprina, ka sāpes ir cirkšņu rajonā. Vērtējot pēc 10 ballu sistēmas, sāpju  stiprums pie kustībām ir 4 balles. Miera stāvoklī sāpju praktiski nav- 1 balle. Pacients atzīmē, ka sāpju intensitāte ir ieverojami mazinājusies.

Veikt  savlaicīgi ārsta nozīmēto medikamentozo pretsāpju terapiju

• Pēc ārsta ordinācijas plkst. 12:00 ievadīt i/m Almiral.Vērot vai nav kādu zāļu lietošanas blakusparādību, piemēram, Kuņģa asiņošana, ādas izsitumi, sāpes, apsārtums ievadīšanas vietā.
• Vērot vai nav kādu zāļu lietošanas blakusparādību, piemēram, izsitumi, nieze, bradikardija, hipotensija.
• Novērtēt analgēzijas efektivitāti, medikamenta iedarbības ilgumu

Uz jautājumu, vai ir sāpes, saņemu apstiprinošu atbildi, tādēļ pēc ārsta ordinācijas plkst. 12:00 tiek ievadīts i/m Almiral. Pacients _{nomierinās un jūtas labāk. Pēc medikamentu ievades komplikācijas vai blakusparādības nenovēro.} Dati dokumentēti medikamentu lapā.

Nodrošināt pacientam ērtības

• Nodrošināt labvēlīgu vidi- piemērotu temperatūru, mitrumu, ventilāciju. Palīdzēt pacientam atrast piemērotu un ērtu ķermeņa pozu.
• Parūpēties par šķidruma uzņemšanu, pasniegt pacientam ūdens glāzi.
• Noskaidrot iespējamos sāpju pastiprinātājus, piemēram, pārāk ciešs pārsējs, pilns pūslis, paaugstināta temperatūra, kas var liecināt par infekciju vai iekaisumu. Nodrošināt lai gultas veļa būtu tīra, sausa, gluda un bez drupačām.
• Nodrošināt, lai pacients varētu pagulēt un atpūsties.

Pacients ir ērti iekārtots. Pacients jūtas labi.

Izmantot nomierinošas, situāciju izskaidrojošas sarunas

Pārliecināt pacientu, ka nepatīkamās sajūtas ir pārejošas un zāles palīdzēs sāpes mazināt. Noskaidrot pacienta bailes par novēroto sāpju nozīmīgumu. Palīdzēt pacientam saglabāt drošu, cerību pilnu attieksmi.

Pacients izprot, ka nepatīkamās sajūtas ir pārejošas un zāles palīdzēs sāpes mazināt.

Datums

Darbības plāns

Māsas darbība

Iegūtais rezultāts

.

Novērtēt pārsējus un ādas stāvokli incīzijas vietās

Ik pēc 2 h novērtēt ādu un pārsējus, pievēršot uzmanību apsārtumam, uztūkumam, izdalījumiem no brūcēm. Sauss pārsējs liecina par normālu brūces stāvokli.

Pirms un pēc katras saskares ar pacientu jāveic roku mazgāšana un dezinficēšana, invazīvās procedūras veic cimdos.

Infekcijas risks mazināts, jo regulāri ik pēc 2h brūces un pārsēji tiek novērtēti. Pārsēji ir sausi un tīri, apkārtējie audi nedaudz tūskaini.

Ķermeņa t^o kontrole

2 x dienā kontrolēt un reģistrēt ķermeņa temperatūru.

Tika kontrolēts vai ķermeņa temperatūra nav paaugstināta, jo tas liecina par iekaisuma procesiem (skat.pēcoperācijas novērojumu lapu). Temperatūra visu dienu pārsvarā bija ap 36,7. Iegūtie rezultāti dokumentēti “Temperatūras lapā”.

Datums

Darbības plāns

Māsas darbība

Iegūtais rezultāts

.

Informēt par brūces dzīšanu

Izstāstīt pacientam, ka brūce dzīstot iziet vairākas stadijas. Brūcei dzīstot, var just durstīšanu, niezi, tirpšanu vai velkošu sajūtu. Nevajag raut nost kreveles, jo tās pasargā jaunos maigos audus, kas ir zem tām. Kreveles nokritīs pašas no sevis, kad būs pienācis laiks.

Pacients apstiprina, ka sapratis sniegto informāciju.

Informēt par brūces slapināšanu

Brūci var slapināt 2. dienā pēc šuvju noņemšanas (~8.dienā). Brūces vietu nedrīkst berzēt, tikai kārtīgi noskalot, pēc tam maigi to noslaukot.

Vannā un pirtī drīkst iet tikai pēc mēneša.

Pacients apstiprina, ka sapratis sniegto informāciju.

Informēt par sabalansēta uztura nozīmīgumu brūces dzīšanā

Izstāstīt pacientam, cik svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs brūces dzīšanā. Jo nepilnvērtīgs uzturs, minerālvielu trūkums (Zn, Ca, Fe), A, C, B grupas vitamīnu un olbaltumvielu trūkums kavē brūces dzīšanu.

Pacients izprot informāciju un piekrīt lietot sabalansētu uzturu.

Informēt, kādas ir brūces komplikācijas par kurām jāziņo ārstam

Izstāstīt pacientam, ja rodas brūces komplikācijas, tad nekavējoties jāvēšas pie ārsta. Jāziņo par šādām pazīmēm:

• paaugstināta gan lokālā temperatūra, gan pacienta ķermeņa temperatūra;
• brūces malu eritēma;
• lokāla tūska;
• sāpes, kam raksturīga pastiprināšanās;
• eksudāta krāsas un daudzuma pārmaiņas;
• nepatīkama smaka;
• granulācijas audu pārmaiņas;
• brūces malu sabrukums.

Pacients apstiprina, ka sapratis sniegto informāciju un par komplikācijām notekti ziņos ārstam.

Pacienta problēmas (jautājumi)

Darbības plāns

Kontroles laiks

Sniegt informāciju par gaidāmo operāciju

• Izskaidrot pirmsoperācijas sagatavošanās sīkumus.
• Pastāstīt cikos paredzēta operācija, aptuveni cik ilgi tā notiks.
• Pastāstīt, ka tiks izmantota spinālā anestēzija, būs nejūtīga ķermeņa lejas daļa.
• Uzsvērt nepieciešamību aktīvi līdzdarboties pēcoperācijas atlabšanas procesā.
• Izmantot vizuālos uzskates līdzekļus. Izmantot atbilstošas brošūras, kas ir pieejamas slimnīcā.

Izstāstīt, kas ir cirkšņa trūce

• Izskaidrot pacientam, ka trūce jeb bruka ir patoloģiska atvere vēdera sienā caur kuru izspiežas vēdera dobuma orgāni.
• Faktori, kas veicina trūces rašanos ir iedzimtība, pieaugušajiem no 30-40 gadiem, ķermeņa uzbūves individuālām īpatnībām, strauja novājēšana, smags fizisks darbs, vēdera aizcietējumi, ilgstošs klepus.
• Nomierināt pacientu, ka trūces, kas operētas plānveida kārtā, nav bīstamas (bīstamas ir iesprūdušas trūcas, kas neatliekami jāoperē).

Psiholoģisks diskomforts par atrašanos slimnīcā

Paskaidroju pacientam, ka operācija ir beigusies, atrodas 44.nodaļā cik ir pulkstenis.

Pārrunāt ar pacientu viņa izjūtas. Pārliecināt, ka uzlabojoties fiziskajai pašsajūtai, uzlabosies arī psihologiskais komforts. Lai uzlabotos veselība, ir nepieciešams saudzīgs palātas režīms, izvairīties no fiziskas slodzes, nedrīkst celt smagumus. Rosināt pacientu pārrunāt savas izjūtas ar sievu vai citu nozimīgu cilvēku.

Informēt par pēcoperācijas posmu

• Pacients nākošā dienā var ēst un dzert visu, kā arī staigāt.
• Pēcoperācijas posmā ieteikt pacientam izvairīties no klepošanas, jo klepošana palielina spiedienu vai sasprindzinājumu muskuļos un tādejādi arī spiedienu uz brūci.
• Ja būs pēcoperācijas tūska, tad ledus pūslis cirkšņu apvidū to mazinās.
• Atgādināt pacientam klepus laikā vai šķaudot obligāti fiksēt brūci ar rokām vai spilvenu. Ieteikt izvairīties no smagumu celšanas 6-8 nedēļas. 12 nedēļas pēc operācijas sākt nostiprināt vedera sienas muskulatūru.

Imobilitātes komplikāciju attīstības risks

Izglītoju par pēcoperācijas komplikācijām, kas var izveidoties, ja pacients maksimāli agri pēcoperācijas periodā neuzsāks veikt aktivitātes. Tādejādi radot pacientam motivāciju aktivitāšu palielināšanai:

• dziļo vēnu tromboze, kas var apdraudēt dzīvību.
• elpošanas traucējumi- apgrūtināta elpošana, grūtības ar krēpu evakuāciju.
• ādas izgulējumi, apsārtums uz kaulu izvirzījumu vietām, samazinās muskuļu spēks un locītavu kustīgums.
• aizcietējumi.

Kustības gultā pēc operācijas

Kustību apjoms pacientam jāpalielina pakāpeniski.

Pēcoperācijas posmā ieteikt pacientam izvairīties no klepošanas, jo klepošana palielina spiedienu vai sasprindzinājumu muskuļos un tādejādi arī spiedienu uz brūci. Iemācīt pacientam kā pareizi fiksēt brūces vietu pie kustībām, klepošanas, dziļas elpošanas, lai mazinātu neērtības.

Iemācīt pacientam pareizi apsēsties no guļus stāvokļa:

• Piecelšanos jāveic izelpā, nedrīkst aizturēt elpu,
• Guļot uz sāniem, pacelt galvu no spilvena,
• Balstoties uz apakšējās rokas elkoņa, sevi nedaudz pacelt,
• Abas kājas pārlikt pār gultas malai,
• Iztaisnot apakšējo roku un apsēsties.

Iemācīt pacientam pareizi pagriezties no muguras uz sāniem:

• Griešanās notiek izelpas laikā,
• Saliekt abas kājas ceļu locītavās,
• Labo kāju izvērst uz āru,
• Pacelt galvu, nedaudz atvirzot sānis, un pagriezt to uz labo pusi,
• Vienlaicīgi mazliet izvirzīt plecus uz priekšu un iztaisnot kreiso roku pleca locītavā,

Atspiesties ar kreiso kāju gultā un ar kreisās  rokas palīdzību velt sevi uz sāniem (svarīgi, lai plecs un iegurnis veltos reizē).

Ieteicamais vingrojumu komplekss

Guļot gultā uz muguras izpildīt sekojošus vingrinjumus:

1. mierīga elpošana – caur degunu ieelpa, caur muti izelpa (5x)
2. rokas uzliktas uz krūtīm – ieelpa caur degunu, izelpā pats uzspiež uz krūšu kurvi, tādējādi veicinot klepošanu (3x)
3. vingrojumi plaukstām:
• pirkstu savilkšana dūrēs un iztaisnošana lēnā tempā (10x)
• saliekšana un iztaisnošana plaukstas locītavās (10x)
• apļošana ar plaukstu (5x uz vienu pusi, 5x uz otru pusi)
4. relaksēšanās – elpošana caur degunu
5. vingrojumi pēdām:
• pirkstu saliekšana un iztaisnošana (10x)
• pēdas kustības uz augšu un leju (10x),
• apļošana pēdas locītavā (5x uz vienu pusi, 5x uz otru pusi)
6. “vēdera” elpošana – rokas novieto uz vēdera. Ieelpā – vēders piepūšas, izelpā – samazinās (5x)
7. kāju saliekšana ceļa locītavā, pēda slīd pa gultu (5x ar kreiso kāju, 5x ar labo kāju)
8. kāju atvirzīšana uz sāniem (5x ar kreiso kāju, 5x ar labo kāju)
9. mierīga elpošana – caur degunu ieelpa, caur muti izelpa (4 – 5x)
10. apguldīt pacientu, palīdzēt ieņemt ērtāku pozu

Brūces dzīšana

Brūce dzīstot iziet vairākas stadijas. Brūcei dzīstot, var just durstīšanu, niezi, tirpšanu vai velkošu sajūtu. Nevajag raut nost kreveles, jo tās pasargā jaunos maigos audus, kas ir zem tām. Kreveles nokritīs pašas no sevis, kad būs pienācis laiks. No stacionāra izrakstīs tad, kad brūces būs sadzijušas. Konsultēties ar savu ārstu, ja parādījušās šādas infekcijas pazīmes:

• apsarkums, ievērojams pietūkums (virāk nekā 1,3cm) virs griezuma vietas, jūtīgums un pastiprināts siltums ap to.
• Strutas vai kādi savādi izdalījumi, nelaba smaka no brūces.
• Sarkanas svītras uz ādas brūces tuvumā.
• Drebuļi vai paaugstināta temperatūra.
• Ja pēc 2 menešiem griezuma vieta kļust sarkana, sabiezējusi un uzspiežot jūtamas sāpes.

Izstāstīt pacientam, cik svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs brūces dzīšanā. Jo nepilnvērtīgs uzturs, minerālvielu trūkums (Zn, Ca, Fe), A, C, B grupas vitamīnu un olbaltumvielu trūkums kavē brūces dzīšanu.

Mazgāšanās 

Brūci var slapināt 2. dienā pēc šuvju noņemšanas (~8.dienā). Brūces vietu nedrīkst berzēt, tikai kārtīgi noskalot, pēc tam maigi to noslaukot

Vannā un pirtī drīkst iet tikai pēc mēneša

Ģērbšanās

Jāraugās, lai veļa un pārējais apģērbs neberztu brūci – jāvalkā vaļīgs apģērbs, tas pasargās brūci no mehāniskas traumēšanas.

Smagumu celšana

Pirmās 4 -6 nedēļas jāizvairās celt smagumus, kuru svars pārsniedz 2 kg. No 6. –10 nedēļai necelt vairāk par 5 kg.

Organisma rehidratācija

• Informēt pacientu par šķidruma uzņemšanas nozīmi.
• Paskaidrot, ka asinsrites sistēmā ūdens palīdz to antivielu cirkulācijā, kuras aizsargā organismu pret infekcijas slimībām, kas īpaši svarīgi situācijā, ja neliels iekaisums jau ir.
• Ieteikt dienā izdzert vismaz 2 litri šķidruma.